ceturtdiena, 2011. gada 14. aprīlis

Pie baltas lapas apsēžos

Pavakariņoju pēc pilnas programmas, nosnaudos un apņēmīgi piesēdos pie galda ar vienu vienīgu domu: „Jāsāk!” Bet kā un ar ko? Mulsi atvēru tukšu dokumentu un nokristīju par plānotās nodaļas nosaukumu. Tad noklausījos dažas dziesmas tavātrubā. Uzrakstīju 3 dažāda garuma vēstulītes mīļiem cilvēkiem, kas pašlaik un vienmēr ārpus LV. Īstas, taustāmas vēstules/kartiņas, kuras, ceru, būs tikpat patīkami saņemt un lasīt kā man rakstīt. Dokuments manā priekšā kā bija tā arī palika tukšs. Toties atlikušajā vakara daļā izlasīju un sagremoju apm. 1/3 materiālu, tā ka par laimi pumpuriņi raisās. Katram auglim savas nogatavošanās laiks.

Pēdējās dienas sekoju pūcei. Sajūta nudien tāda it kā viņa būtu draudzene.



1 komentārs: