kino acīm, prātam un sirdij

Nesen šeit gribēju ievietor ierakstu par savu pēdējā laika mīļāko svētdienu, sievišķīgu un klusinātu sajūtu pilnu. Tomēr nokautrējos un paturēju to tikai sev, taču nevaru nepadalīties ar vienu no galvenajiem tās svētdienas elementiem - Pedro Almodóvar filmu Zaudētie apskāvieni (Los abrazos rotos). Forumcinemas anotācijā rakstīts: "Tas ir kino acīm, prātam un sirdij." Filma, protams, par mīlestību. Es dodu 5 acis un vairāk.

kā man trūka elektrona

Aviokompānijai, kura sevi asociē ar zilu un dzeltenu kāsu (laikam debesis un saule), kārtējā izpārdošana. Es uzcītīgi meklēju labu ceļojuma iespēju – meklēju lētas biļetes ērtos aizraukšanas un atgriešanās datumos. Piedāvājums tāds, ka siekalas saskrien mutē. Piemēram, no Londonas uz Spānijas saulainajiem krastiem var aizdoties un atdoties tikai par nieka 0,02 mārciņām (turp-atpakaļ), arī uz manu sapņu zemi Portugāli lidojums maksā tikai ~ 10 mārciņu. Kā lai neizmanto klēpī iekritušu ceļojumu teju par velti? Apzvanu iespējamos ceļa biedrus. Līdz vakaram tie jau kopskaitā 7. Esam tikuši jau līdz atbildīgajam biļešu pirkšanas brīdim, cīnos ar pārslogoto lapu, jo līdz pusnaktij (kad it kā akcija beidzas (vēlāk izrādās, ka tā tika pagarināta uz vēl pāris dienām, „neplānoti,” vai ne?)) atlikušas tikai divas stundas. Neba mēs vienīgie gudrinieki, kas pa 14,02 LVL grib nokļūt Barselonā. Galvā jau skan Queen Barcelona! Mana pirkuma summa par 7 biļetēm ir 0,14 un tad pēkšņi tā pieaug līdz 70,14!!! Izrādās, ka atkarībā no maksājumu kartes veida, jāmaksā attiecīga transakcijas maksa. Ja esi VISA kartes īpašnieks, jāmaksā 10 mārciņas. Ja tev ir VISA elektron, tad esi laimīgs, jo papildus jāmaksā nav nekas. Tādas kartes, protams, nevienam vairs nav. Parēķinu un izrādās, ka atšķirība ir ~ 20 LVL – arī 34 LVL uz Barselonu nebūt nav dārgi. Šo diemžēl nevar izvēlēties neņemt, kā tas ir ar viltīgi piedāvāto apdrošināšanu, online check-in, priority boarding un bagāžu, par ko arī iekasējamas atsevišķas summas, ja neesi pietiekami uzmanīgs un neatsakies. Sarūgtinājums, ka viņi ļauj domāt, ka biļete tiešām maksās 2 santīmus, liek atmest domu par Spānijas ziemu. Nosvinēšu dzimšanas dienu un Andrus citur. Uz Spāniju brauksim, kad būs silts. Pat latviešiem Spānijas novembrī okeānā peldēt ir par aukstu. Neviens nav īpaši sašutis par iespējas zudību (man gan tagad šo rakstot mazliet žēl kļuva), jo cik ātri doma nāca, tik ātri arī aizgāja. Vienīgi man darba diena, sapņojot un biļetes 3 mēnešu amplitūdā meklējot, pagāja ātrāk nekā citreiz. Jauki tā aizrauties ar kaut ko. Iedegties. Iededzies par Barselonu!* .. citreiz...

*uz LV 90 gadi bija sauklis „iededzies par Latviju” (šo iedegšanos gan nedrīkst atlikt)

zeptembris

Šorīt sēžot 3.autobusā Deglava tilta augstākajā punktā, pavērusies, cik nu atutobuss to ļauj, visapkārt, ieraudzīju debesu jumu bez neviena paša mākoņa. Protams, tās vairs nav dzidras debesis, bet gan blāvas, atvasaras un tuvā rudens debesis.
Šķiet pavisama sen - pirms 5 gadiem - sāku savu augstākās izglītības ceļu. Zinību dienā gāju uz pirmo studentu tusiņu un vēl tagad atminos, ka policists/apsargs jautāja, cik man gadu. Pases līdzi nebija, taisnojos, ka esmu pirmkursniece. Fuksītis, gurķītis. Arī šogad man pienāktos Aristoteļa svētki, jo gaismas pils un kārotais grāds cits.
Stāts ir par manām zilajām debesīm, joprojām dzidrām un košām, debesīm, kas alkst uzdrīkstēties, izzināt, kas ir bezbailīgas vai uzvar savas bailes, debesīm, kurās uz brīdi izklīdināti mākoņi.