Jau vairkkārt rīta agrumā Vērmaņdārza lielajā krustojumā muzicē kāds vīrietis. Arī šorīt, kad ārā bija vismaz -20C, viņš pūta tauri. He, šķiet, ka tā var "redzēt Rīgu". Viņa muzicēšana nepavisam nav nevainojama, bet tā arvien liek man pasmaidīt un uzmundrina, reizēm pat kādu ceļa gabaliņu gribētu turpināt palēkdamās. Turpmāk kabatā nēsāšu sīknaudiņas. Darīt labu mani, galvenokārt, attur doma, ka gan jau manā vietā to paveiks kāds cits. Cik maldīgi. "Jo manā vietā nedarīs to cits."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru