Neatminos, kad bijis tā, ka četras dienas pēc kārtas, ejot cilvēkos, nevis mājās uz dīvāna knibinoties, tā vien gribas vilkt mugurā un kājās, un citur vienu un to pašu. Un kad bijis tā, ka šodienas pusdienas, daudz nedomājot, lieku vakardienas nemazgātajā pusdienu kārbā, jo, heh, kas gan tur slikts pie sieniņām var būt pieķepis? Kalnos vienkārši nav lielas izvēles ko vilkt mugurā un tieši četras dienas un naktis (ilgāk mēģināt nebija iespējas un vajadzības) vēsā mierā var nodzīvot vienā apģērba kārtā, pa dienu to aktīvi svīdinot, bet, runājot par traukiem – kalnu kultūras specifika pieprasa tēju dzert no tās pašas bļodas, kurā nupat vēl bijuši griķi, speķis un citi labumi. Tiesa, griķu/makaronu/utt. tēja man tā arī nespēja iegaršoties, bet griķi gan reiz tika iemērkti briedināties raspodiņu tējā, jo kam gan vēlme lietū tumsā steigt uz upi pēc ūdens un slapināt vienīgo apģērbu?
p.s. kas te notiek ar fonta izmēru?
Virs ziņas ir iespējams apstrādāt burtu izskatu.
AtbildētDzēst