Ziema nokususi un peld projām uz jūru lielos
ledus gabalos. Pienācis pavasaris ar kautriem pumpuriem krūmos. Jau pavisam
drīz, varbūt rīt, tie būs kļuvuši drošāki un svabadāki. Kā cilvēki
satuvinoties. Tomēr, cik brīnišķīgs ir šis kautrības un mulsuma laiks! Īss kā
brīdis kamēr koki vēl „tamborēti” un tiem var redzēt cauri. Es katru gadu gaidu
to maģisko mirkli, kad bērzs salapos caurredzami. Tas ir tik netverami, īsi un
pa īstam. Kā pāreja no viena agregātstāvokļa citā. Vienā rītā – skaties un
vairs nekā, saullēkts vairs cauri nerēgojas, burvības plīvurs zudis. Tā arī
cilvēki satuvinās. Trauslais maiguma laiks nav ilgstošs, bet pēc tā sekojošais
zaļums gan.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru