Diena kā diena, viss rit savu ierasto gaitu. No galvas zinu, kā daži kolēģi vienbalsīgi pateiks "čau" un sinhroni pacels galvu, kad es atvadījusies iešu ārā pa durvīm. Tas man allaž liek smaidīt. Bet ārā pavisam negaidīts pārsteigums - plkst. 17:30 ir gaišs! Dienas kļūst garākas, un pavasaris tuvojas!
Vai mēs vispār pamanītu, kā paiet gads, ja nemainītos gadalaiki, ja dienas nesarautos un atkal neizstieptos, ja nevajadzētu mainīt sezonas drēbes - kažokus pret plānām kleitām? Pašlaik kūst vēl viena dzīves ziema.
Vai mēs vispār pamanītu, kā paiet gads, ja nemainītos gadalaiki, ja dienas nesarautos un atkal neizstieptos, ja nevajadzētu mainīt sezonas drēbes - kažokus pret plānām kleitām? Pašlaik kūst vēl viena dzīves ziema.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru