Zane teica, ka Edijs teica (no sērijas viena tante teica), ka 80% darba top brīdī, kad ir plaicis 20% laika. Taisnība. Man te viens darbiņš, kura deadline strauji un nenovēršami tuvojas, bet es jau tagad gara acīm skatu, kā divas pēdējās dienas un naktis raušos mellās miesās un sārtās acīs, bet pagaidām... pff... pagaidām es pa vidu drukāšanai (vai varbūt otrādi) palasu ziņas, uzsitu kādu meiliņu (nozogu kādam tās 64 sekundes), papļāpāju, ietējoju un vēl šo tik pat noderīgu padaru (uzrakstu šo, hehe). Redz, bet pozitīvā puse ir tāda, ka šādā veidā var uzzināt savu spēju robežu un tās nebūt nav 6lpp dienā (es te par tulkošanu btw). Cik daudz cilvēks varētu padarīt, ja strādātu tik intensīvi kā tajā 20% laikā!!! Šajā ziņā gandrīz nekad, nē, patiešām nekad, nemācos no savām kļudām un es pat nevaru saprast kāpēc. Vecuma marazms vai jaunības maksimālisms?
Un mazliet k-kas glīts:
Vakar biju uz grupas "ēnas" semi-akustisko koncertu. Skaistum skaisti, tikai žēl, ka tīk īsi un krēsli tik neērti.
Līdz maratonam (man - pusmaratonam) atlikušas 10 nedēļas! Jau tagad jūtu starta satraukuma tirpiņas skrejam pa ķermeni. Rrrunnn-niga-niga-niga-rrun-rrunnn!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru