Mana 1. geo jubileja ar neatrastu kastīti, bet zināšanu priekšdienām, kur tā slēpjas un kā pie tās tikt. Jāpārvar tikai bailes bāzt rokas un/vai visu ķermeni tumšos dobumos un satikties ar nevēlamiem ciemiņiem (do every day one thing that scares you – Baz Luhrmann). Šodienas ekskursijā pirmo reizi divsliežu mirdzumā (Labvēlīgais tips) izbraucu pilnu 10.tramvaja maršrutu un biju Bišumuižā - kārtējā vieta Rīgā, kurā nekad nebija būts un kas nemaz neatgādina galvaspilsētu. Turklāt tagad, pēc Dienvidu tilta uzcelšanas, tā ir gana tuvu mājām.
Vakar savukārt biju uz par 2009.gada labāko izrādi atzīto JRT monoizrādi „Vectēvs” ar Vili Daudziņu – arī labāko 2009.gada aktieri. Brīnumaini kā viens cilvēks var noturēt nedalītu uzmanību un iemiesoties 3 dažādos tēlos + vēl sevi pašu šad tad atgūt! Iesaku noskatīties arī vēstures stundas dēļ – un nevis, lai propagandētu labo vai ļauno, fašistu vai komunistu, bet paskatītos uz karu no subjektīvās iekšpuses, no ierakumiem abpus frontei. Un sakiet vēl, ka taisnība ir tikai viena! Nā ni!
Nākamajās 3 dienās darba gūzmas dēļ es labprāt i aci neaizvērtu. Ceru, ka darba augļi būs sāldi un sīlti...
Starp citu, par siltumu runājot, kādēļ pēc pirmajām dienām saulītē vakaros vienmēr krata drebulis?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru