mazas pārdomas par laika divējādo dabu

"Negribu šais brīvdienās vienkārši laiku nosviest zemē. tapēc nolikšu to laiku zemē lēnām un uzmanīgi"*

Pēdējā laikā šad tad manā audio atmiņā atskan iepriekšējiem pavisam pretēji vārdi no M.Zālītes un J.Lūsēna rokoperas "Kaupēn, mans mīļais", proti: "Laiks mani pakar kā uzvalku skapī,/Kur to ēd visas pasaules kodes (..), Laiks mani pakar kā kreklu uz auklas,/Kur to plēš visi pasaules vēji (..), Laiks mūs pakar kā krustu sev kaklā/Un tiem pāri tek asiņu sāls (..), Laiks mani pakar kā katlu uz uguns/Un tā putra būs jāizstrebj man (..), Laiks mani pakar kā atslēgas vadzī,/Labāk ciet, lai ir cilvēka sirds (..), Laiks mūs pakar kā šūpoles kokā,/Lai mums jūk, kas ir labs, kas ir ļauns."

Jāmāk apieties ar laiku, kad vien vinš pats ir pietiekami vēlīgs un ļaujas.

*šādi twiterī "čivina" kāds zēns ar segvārdu @smurrrenaars.