Vai cilvēces progress ir tikai tehnisks process? Izlasot tālāk doto tekstu, ko esmu pārkopējusi no Apollo, tas apstiprinās.
Padomi no 1900. gadā Rīgā izdotas grāmatas «Nepieklājas».
Nepieklājas — bārt bērnus vaj kalpus citu klātbūtnē. Jāievēro arī viņu jūtas.
Nepieklājas — apgrūtināt citus, stāstot par nelaimēm mājās, par nepaklausīgiem kalpiem vai tamlīdzīgām žēlabām.
Nepieklājas — nosmādēt to, ko otrs dara, un savus darbus uzslavēt.
Nepieklājas — runāt nicinoši par savas pašas kārtas pretinieku vaj to nozākāt. Tas ir ļoti nepieklājīgi un pierāda zemu, niecīgu raksturu. Cilvēkam vajag sajust sevī tik daudz lepnuma un pašapziņas, ka tas drīzāk uzslavē sava pretinieka nopelnus, nekā tos nopeļ.
Nepieklājas — paņemt no otra grāmatas, ja nevar zināt, vaj tās atdos kārtīgi nosacītā laikā. Ja grāmatas ņem, tad jāsargās, ka tās nekādā vīzē nesabojā, vāku nesalauž, lapas neieloka, malas neapraksta un tās pār visām lietām nenotašķa tauku traipekļiem. Var jau lasīt aizņemtas grāmatas, bet tās jātur kā draugus, kuriem nedrīkst pāri darīt.
Nepieklājas — pārmērīgi spēlēt klavieres, vijoli, harmoniju vaj citu mūzikas rīku. Mūsu kaimiņiem ir jutekļi, un tiem vajaga kādreiz atpūtu no šī trokšņa.
Nepieklājas — labu padarījušam, vēlāk ar to lielīties.
Nepieklājas — nedz sievai, nedz vīram attaisīt vēstules, kas nolemtas citiem, ja nav taisni lūgts, lai to dara priekš tās personas, kurai tā sūtīta, viņas nostbūtnē.
Nepieklājas — domāt, ka, vecāks cilvēks būdams, drīkst nodoties nepieklājīgām runām un aizrādījumiem, tā ka jauni ļaudis gluži dabīgi apmulst.
Nepieklāļas — lielīties ar paša vaļsirdību.
Nepieklājas — daudz uzmākties ar jautājumiem, ja pie pirmā jautājuma redzama taisni pretība dot atbildi, tad nav uz to jāspiežas.
Nepieklājas — ciemojoties runāt par aiziešanu un tomēr neiet prom. Kad patiesi grib aiziet, tad to jāpasaka un jāatvadās.
Nepieklājas — bezgala atvadīties, kad draugus atstāj. Sieva, kas pie trepju augšējās pakāpes iesāk un ik uz pakāpes un pie durvīm simtām reižu atkārto atvadas un piekodinājumus jel neaizmirst atkal apciemot, var tīri satracināt vīrieti, kas to pavada, lai tas ir viņas vīrs vai brūtgāns.
Nepieklājas — ļaunoties uz draudzeni, kad viņa mūs ikreiz neielūdz savās viesībās. Viņa jau mūs mīlēt, cienī un godā tāpat kā arvienu, bet tā varbūt nevar ielūgt vairāk, kā zināmu skaitu viesu, un tai ir daudz citu draudzeņu, kuru biedrību tā vēlētos baudīt.
Nepieklājas — citur viesojoties stāstīt par savu izveicību un pašu bērnu labām īpašībām.
______
Joprojām nepieklājas. Un ceru, ka nepieklāsies arī 22.gs.
