svaigumi

Personal best (tiesa arī vienīgais) Viļņā gāzts par ~13 min, tas nozīmē, ka iespējams var vēl par vismaz 10min. Šoreiz 1:58:52. To, vai var, gribam notestēt 06.03.2011. semideparis.

Šosestdien no vienas puses iepriecināti par sēņu birumu mežos, bet no otras iebiedēti ar sēņu karbonādēm, mežā ielīdām arī mēs - sēņotāji-idioti. Paši bezgalpriecīgi paņēmuši līdzi čipsus, nevis speķmaizes, kā īstiem sēņotājiem pieklātos, ar groziem rokās šiverējam pa mežu: "kur aug mušmires, tur tuvumā jābūt arī baravikām," saka ģimenes galva. Mājās atgriezušies, studējām literatūru un mēģinājām atšifrēt vai esam salasījuši raganu bekas vai pasarg dies' velna bekas, bet varbūt parastās žultsbekas, un kā atšķirt čigāneni no Patujāra šķiedrgalvītes? Svētdien aizgājām pat uz sēņu izstādi Dabas muzejā, bet arī tur mūsu sēnes izstādītas nebija. Pēc LV pensionāru dzīrēm ar sēnēm tā vien šķiet, ka vismaz mūsmājās sēņu atrakcijām ir "dzīvot vai mirt" pieskaņa. Nu ko, bon apetit!?

Vēl kāda laba ziņa - atradusies sarkangalvīte*! Es jau biju izdomājusi, kur to esmu pazaudējusi, bet nekā! Jaba-daba-dū!
*Sarkangalvīte ir nevis sēne, bet sarkana cepure.

Lai jestra un rudenīgi skaista nedēļa!