ceturtdiena, 2010. gada 2. septembris

Rudentiņis un tā sekas manī

Vajag gumijniekus un nopietnu lietussargu.

Tikko nospiedu lēnīgu mušu. Piekritīsiet taču, ka atrast tādu pavasarī vai vasarā ir visai pagrūti. Nevar būt, ka es vienkārši esmu kļuvusi ātrāka.

Šovakar atklāju sveču, siltas tējas, saritināšanās segā un grāmatas lasīšanas sezonu.

Ir omulīgi iekšā, kad ārā lietus čabinās. Vairs nekādu vasaras pārgalvību, kad gribas samirkt līdz pēdējai vīlītei.

Re, ko man vienreiz Vairis parādīja -- ļoti, ļoti iespaidīgi un man kaut kā sasaucas ar šī vakara noskaņu :

1 komentārs: