Pašlaik portālā diena.lv 66 cilvēkiem patīk, bet 23 nepatīk ziņa par Osama bin Ladena nāvi, atvainojiet, slepkavību. Vai tie 23 būtu teroristi mūsu pašu vidū? Vai varbūt vienkārši cilvēki, kas saprot, ka cilvēka, al vai kāda, nāve, turklāt nedabiska, vardarbīga un mērķtiecīga, nevar būt par normāla cilvēka prieka cēloni. Nepārprotiet, es te neattaisnoju, ne to kas padarīts 9/11, ne ideoloģiju, ne ko citu. Man šķiet absurdi pret nāvi vērsties ar nāvi, pret naidu ar naidu. Tik tiešām esam „nāves kultūras”* nesēji.
Atminos kādu stāstu par laiku, kad nomira „tautu tēvs” Staļins. Cilvēkiem bija paredzēts sērot. Visiem, arī bērniem skolās, vajadzēja nēsāt sēru lentas ap roku. Mammas māsa šo lenti bija pazaudējusi un no bailēm, ka viņu par to sodīs un rās, raudāja, bet skolotāji domāja, ka par Staļinu raud, saprata, nesodīja... Es varu teikt, ka tas ir citādi, ne tikai tāpēc, ka tas skāra mūs, bet tāpēc, ka nāve bija dabiskas beigas un cerības stars. Vai ziņa par ObL nāvi nes kādu cerību vai arī ir tikai truls atriebes prieks? Manī tā drīzāk sēj bailes un nedrošību par vēl kādu uzbrukumu un virzienu, kurā pasaule dodas.
*Meklējot atsauci uz „nāves kultūras” terminu, atradu šādu radniecīgu domu. Tā ir arī atsauce uz pasākumu, kurā man bija gods piedalīties kā tulkam.
